Derības un kāzas jādzer jaunā mēnesī, tad ies labi jaunā dzīvē un ilgi pastāvēs jauni.
Ja kāzu dienā līst, tad būs laba dzīve.
Kāzu dienā brūtei jānēsājot pie plikas miesas sud-
raba nauda, tad mūžā nekad naudas netrūkšot.
Kāzas iesākas brūtes mājā. Vedēja tēvs noceļ mājā
brūti no zirga un uzcērt ar zobenu uz katrām
durvīm krustu, kur brūte iet iekšā. Istabā ieejot,
atrod uz galda tikai maizi un sāli. Kad jaunais
pārs un viesi ir to baudījuši, tad sāk dziedāt un
pēc tam dod citus ēdienus. Līgava lūko arvien kaut
kur nobēgt, bet tiek arvien uzmeklēta un atvesta
istsbā.
Ja kāzās lietus līst, asarains mūžs, ja saule spīd,
būs jauks mūžs.
Ja pirmo nakti jaunā pāra gultas vidū bedre, tad tie mīļi dzīvos.
Ja kreisajai kājai apakša niez - būs ielūgums uz
balli; ja labajai - uz kāzām.
Ja kāzās saplīst kāds trauks, tad gaidāma laimīga un saticīga dzīve.
Ja meita lāpa zeķi, kad tā kājā uzvilkta, tad viņa vīru nedabūs.
Ja jaunais pārs nevēlas, ka viņiem būtu bērni, tad
ir jādara šā. Kāzu rītā priekš laulībām priekšis-
tabā jāieveļ baļļa, jāapgāž un apakšā jāpaliek
sakas. Kad pārbrauc no baznīcas, tad jaunai sievai
priekšistabā jāizlien caur sakām, jāuzliek tās uz
baļļas dibena, jāuzsēstas uz baļļas un tad vaiņaga
vietā jāuzliek mice galvā. Tad viņa var iet istabā
un sēsties pie galda. Baļļu un sakas var iznest no
priekšistabas pēc kāzām.
Ja vīrs pirmo nakti ar sievu guļ īsā gultā, tad viņam paliks pliks pakausis.
Jo līgavas tērpā vairāk pērļu, jo vairāk asaru turpmākajā dzīvē.
Kas pa sapņiem dzer kāzas, tam būs kāds strīds.
Nevajag tērpu šūdināt no diviem audumiem, tad jāšķiras.
Ja brūtei kāzās mīksti pupi, tad pirmais bērns būs meitene, ja cieti - puika.
Pēc tā, kā līgava nes pušķi, varot pateikt, cik laba dzīve būšot - it kā, jo augstāk un cēlāk, jo labāka dzīve.
Ja pārvilksi pa ceļu šķērsu ecēšas, kāzu ceremoni-
jai cauri braucot, tad jaunais pārs plēsīsies.
Kad līgava brauc uz baznīcu, tad viņai jāpārvelk trīs reizes ar roku pār seju, lai veca nepaliek.
Kāzās brūtei jāiziet ārā un trīs reizes jāpārmet kurpe pār jumtu, lai būtu čakli bērni.
Ja puisim kāzu rītu kumeļu barojot, zīle lēni
dzied, tad būs puišam gudra līgaviņa.
Kāzinieki nedrīkst braukt pa malu ceļiem, jo tad jaunais pāris slikti satiekot.
Ja no laulībām braucot, jaunajam pārim nojūdzas
zirgs, tad tie izšķirsies.
Kāzas ir jādzer pilnā mēnesī, lai jaunajam pārim būtu bagāta un laimīga dzīve.
Kas pirmais uzsēžas uz krēsla, kur līgava greznota,
tam arī pašam drīz būs kāzas.
Brūtei braucot pa tiltu, jāmet zemē cimdu pārs un
dzijas kamols, tad labi izdodas.
Kāzās meitas nedrīkst sēdēt galda stūrī, tad paliek
vecas meitas.
Laulības gultas galvgali vajag griezt uz to pusi, kur saule lec, tad jaunais pāris laimīgi dzīvošot laulībā.
Kad pie laulībām ejot, tad vajagot no brūtgāna
naudu prasīt, tad būšot sievai vīra padoms.
Ja kāds jaunietis kāzu dienas rītā redz pie mājām vienu starku, tad lai labāk nedodas laulībā, jo ātri vien izšķirsies, ja redz divus stārķus, tad dzīvos laimīgi.
Ja kāzās brūtei galva sāp, tad vīrs būs liels dzē-
rājs.
Kad jaunas meitas pirtī iet pērties, tad viņam jāsaka: "Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņš, kā pirts slotiņa, kā liepu lapiņa, ne pīpju pīpotāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandvīna dzērāju."
Kad rudenī pie kādas mājas ir skaistas sārtas kokiem lapas, tad tajā mājā būs drīz kāzas.
Kāzas tika noturētas ap Miķeļiem, kad visi lauka darbi bija apstrādāti; bet jauneklis, kas taisījās to gadu precēties, sāka no pavasara jau katru vakaru pūst āžaragā, lai visi zinātu, ka viņš rudenī grib apsievoties.
Kad salaulājās, tad tūlīt kāzas nedzēra, bet nākamo ceturtdienu.
Senāk kāzas svinēja ceturtdienā.
Līgavu vedot iekšā, jāskatās, kur viņa skatu met vispirms. Ja griestos - būs lepna, ja grīdā - būs klusa un pieticīga, ja uz krāsni - būs slinka un liela gulētāja.
Kāzu rītā labi jābaro suņi, tad dienā būs labs laiks.Priekš aizvešanas būs tai brūtei iekš lopu kūts paslēpties.
Kāzinieki nedrīkst braukt pa malu ceļiem, jo tad jaunais pāris slikti satiekot.
Ja no kādas sādžas ved prom meitu, tad pa to ceļu jāmet ar pirts slotu; tad drīzi izvedīs visas palikušās.
Uz kāzām ejot, vajag apēst siļķi, tad dabū pulka dancot.
Uz kāzām ejot jāēd rupjmaize, tad būs liela dancošana.
Ja braucot dzird vārnu ķērcam, tad sieva liela pļāpa.
Ja grib, lai jaunam pārim dzīvē labi klājas, tad uz kāzām nedrīkst citu dzīvnieku kaut, kā vienīgi cūku.
Vērša mēle esot bijusi "mācītāja gabals", ko kāzu sestdienā brūtgāns vedīs mācītājam.
Kāzās, kad pirmo pavārnīcu smēla no katla, tad to lēja uz krāsns, lai pabarojoties mājas dievs.
Brūtgāns nobrauc pie brūtes jau kāzu priekšvakarā un brauc kāzu rītā abi reizā, tikai ne vienos ratos uz baznīcu.
Ja dzerot saplīst divas glāzes reizē, tad no šīs kompānijas iznāks brūtes pāris.
Ja vīrs kāzu rītā nošķaudās, tad sieva vienmēr viņam patiesību stāstīs.
Ja kāzinieki uzvedas priecīgi, tad jaunajam pārim būs jautra dzīve.
Ja sieva vīram kāzu naktī kaut brīdi muguru pagriež, tad viņu no rītiem nevarēs viss tik lēti pamodināt.
Istabā ieiedama, izskaitīju tautas griestus, Lai
nevar sveši ļaudis nekā ļauna padarīt.
Ej, mārša, iekšā, met acis griestos, Lai miegs ne-
nāca, pakulas vērpjot.
Ja kāzu naktī gulta čīkst, tad viena pirmdzimtā vietā gaidāmi divi.
Ja kāzās sasit kādu trauku, tad laulātie dzīvos saticīgi.
Kad brūte pārvesta no baznīcas mājā, tad viņa va-
dāta apkārt pa visu māju: kūtīs , stallī, namā,
rijā, pirtī un pie akas. Visur bijušas jānoliek veltis: lielsaišķi, cimdi, dzīpari.
Ja kāzu naktī vīrs segu velk uz savu pusi, tad viņš būs skops.
Kad brūte pārbrauca mājā, tad uzmeta līdzpaņemto
maizes kukulīti uz krāsns, lai nekad maizes netrūktu un krāsns nebūtu bez cepšanas.
Uz kāzām braucot, nevajaga pieminēt mirušus cilvēkus, jo tad brūtgāns vai brūte drīz var nomirt.
Ja kreisajai kājai apakša niez - būs ielūgums uz balli; ja labajai - uz kāzām.
Kurš no rīta pieceļas pirmais, tam jāceļas pirmajam visu mūžu.
Jaunajai sievai, no baznīcas pārbraukušai, jārauga,
pie kāzu maltītes sēdot, piesēdēt jaunā vīra svārku
stūri, bet tā, ka tas to nemana, tad tā valdīs par
vīru visu mūžu
Ja brūtgāns pirmo nakti brūti atradis par nevainību
zaudējušu, tad otrā rītā viņš ēdis pie galda nega-
līgi: platu muti, ātri un lieliem kumosiem. Pretējā
gadījumā viņš ēdis maziem kumosiem u. t. p. r. viņā
skatīdamies darījuši visi kāzenieki.
Ja jaunā sieva, kāzu naktī nost ģērbjoties, savu kleitu uzliek vīra biksēm pāri, tad visu mūžu viņu zem savas valdīšanas turēs.
Jaunam pārim no baznīcas pārbraucot, mājās sasit
vecas nederīgas bļodas, lai jaunā dzīve laimīga
būtu.
Ja pirmdzimto grib dēlu, tad jaunajam vīram kāzu naktī kailam pusstundu uz jumta vai cita paaugstinājuma jāstāv.
Uz kāzām ejot, jāēd rupjmaize, tad būs liela dancošana.
Uz kāzām ejot, vajaga apēst siļķi, tad dabū pulka
dancot.
Ja kāzu dienā sveces deg gaiši, būs laba dzīvošana.
Ja kāzu dienā sveces deg gaiši, būs laba dzīvošana.
Ja kāzu dienā brūtgānam vai brūtei svece nodziest,
tad tas ilgu mūžu nedzīvos
Kurš no jaunā pāra iekāpj pirmais gultā, tas pār otru valdīs.
Ja brūte nemet aiz pirts krāsns zieda naudu, tad pirmo reizi peroties tai piemetas vātis.
Pirms kāzu dienas jaunajam pārim pusnaktī jāiet plikiem peldēties, tad būs laimīga dzīvošana.
Kāzu dienas rītā, uz baznīcu braucot, brūtgānam jāliek kabatā maizes gabaliņš, tad visu mūžu bagātīgi dzīvošot.
Ja brūtei kāzās ir mīksti pupi, tad viņai pirmais bērns būs meitene; ja cieti pupi, tad puika.
Kas pa sapņiem dzer kāzas, tam būs kāds strīds.
Pirmā kāzu mielastā nedrīkst ēst gaļu, tad ar
lopiem neveicas
Ja brūte kāzu dienā strādājot, tad visu mūžu būšot smagi jāstrādā.
Salaulātai brūtei ir ko manīties, kur pirmo uguni
ierauga, tur nauda jānomet, tāpat arī pie pirmā
ūdens.
Uz mājām no baznīcas braucot, brūtei jāmet pie
tiltiem dziju gali, ezeros un upēs nauda, kūtī,
stallī, klētī, pirtī veltis; namā prievītes un
zeķes.
Ja brūtei, kāzu drēbes šujot, diegs mezglojas, tad tā sievās būs laimīga.
Kad brūte iebrauc brūtgāna mājā, tad rati nekur
nedrīkst piesisties, jo citādi nākamā dzīvē gaidā-
ma nelaime.
Jaunajam pārim, no baznīcas mājās braucot, jāturas rokās, tad būs mīļa dzīvošana.
Jaunives sētā gaida jaunsalaulātos no baznīcas
pārbraucam. Sādžinieki ārpus sādžas sarīko bramas:
aizžogo ceļu ar kārti, noliek galdu ar degvīnu,
alu un sieru uzkožamam. Papriekšu atbrauc muzikan-
ti, kas ir zīme, ka jaunie drīz būs klāt. Uzkalni-
ņā aiz sādžas gaida sargi, kuri kāziniekus pamanī-
juši aizdedzina darvas spainīti, lai jaunie zinātu,
ka viņus jau gaida. Atskan zvārguļi - jaunie brauc.
Pie brama kāziniekus aptur, prasa dokumentus. Svāti
parāda kādus papīrus, kurus braminieki atzīst par
pareiziem un dod izdzert pa glāzītei degvīna un
alus, par ko kāziniekiem jāmaksā. Kad visi samak-
sājuši, tad var braukt tālāk.
Kod bryute brauc uz bazneicu, vajag uz golda
atstuot pylnas gluozes ar olu, lai jai byutu
boguota, pylna dzeive.
Bryuguons un bryute kad ar kū sveicynuojas pēc lau-
lības pyrmū reizi, nasasveicynuoj ar plyku rūku,
lai dzeive nabyutu plyka, bet mauc cymdu, uzsvīž
nūslauciņu, vai pat kažūka stērbeli sajam rūkā, lai
dzeive byutu pylna
Kad brūtei noņēma kroni un uzlika aubi, tad citas
precētas sievas to sagaidīja dziedādamas:
Jaunā cāle ietecēja,
Vecu vistu pulciņā.
Vakarā brūtgānu un brūti - lai būtu ziema vai va-
sara - ved uz klēti gulēt.
Ja kāzu dienā brūtes gultā iemet suni ar kaķi, tad
jaunais pāris dzīvos kā suns ar kaķi.
Ja savēji gribējuši jaunajam pāram novēlēt puiku,
tad pirmajā naktī likuši zem gultas cirvi, bet ja
meiteni, tad velējamo vāli.
Ja vecāki grib, lai piedzimtu dēls, tad vajag turēt
pagultē cirvi; bet ja vēlas meitu, tad pavārnīcu.
Otrā rītā pēc salaulāšanas jāskatās, kā saule uzlec.
Ja uzlec skaidri, būs laba dzīve, bet ja apmākusies,
būs slikta dzīve.
