Fotogrāfs Aigars Jansons www.AJstudio.lv

Kāzu tosti

E-pasts Drukāt

Lai tā būtu pirmā un pēdējā reize!

Lai Jūs viens otrā mīlētu ne tikai jaunības skaistumu, bet arī matu sirmumu un mūža nogalē varētu teikt: „ Es būšu ar mieru sākt dzīvi no jauna, lai atkal satiktu Tevi.

Par skaistu dvēseli, kas mīt cilvēkā.

Par jaunlaulāto attiecībām, kuras nevar iemainīt pret materiālām lietām..

Un par visu to pašu labāko!

Tikai mīlestība ir iemesls jūsu laulībai! Ņemt meiteni par sievu tāpēc, ka tā ir simpātiska, līdzinās rīcībai, kad tirgū nopērkam lietu tikai tāpēc, ka tā ir laba, bet kura mums nav vajadzīgaI Ieņemsim pa mēriņam par mīlestību, kas vada jebkuru mūsu rīcību. Rūgts!

Paradīze ar vairākām durvīm.

Vīrs vienām uzraksts : VĪRIEM, KURI DZĪVOJUŠI ZEM SIEVAS TUPELES.

Virs otrām : VĪRI, KURI SIEVU TURĒJUŠI ZEM TUPELES.

Pie pirmajām stāv gara, gara rinda. Pie otrām klauvē viens vienīgs necils večuks. Pēteris stingri noprasa :

- Kāpēc tu klauvē šite?

- Sieva lika…

Iedzersim par sievām, kas rūpējas par mums pat viņā saulē!

Sievietes apģērbs ir viņas ierocis un bruņas. Iedzersim par vispārēju un pilnīgu atbruņošanos!

Pirms kāzām Līgas mamma Līgai pasniedza dāvanu kasti: – Kāzu naktī uzvelc to, kas kastē, un vīrs tevi mīlēs visu mūžu! – Pienāca jaunā pāra kāzu nakts. Jaunā sieva nepacietīgi atvēra kasti, un … tā bija tukša. Pacelsim glāzes lai Līga izrādītos paklausīga meita!

Mēdz teikt, ka ģimenes galva ir vīrs, bet sieva-galvai nepieciešamais kakls. Iedzersim par to, lai jaunā ģimene nekad nezinātu, kādas ir galvas un kakla sāpes!

Uz vadiem sēž divi putniņi. Uzpūš stiprs vējš, vadi saskaras, putniņi sabučojas. Pacelsim glāzes par vētrainu mīlestību!

Iesākumā Dievs radīja tikai vīrieti. Dievs bija viņu nodrošinājis ar visu– ēdiens, dzēriens, pajumte. Bet vienalga vīrietis staigāja noskumis. Dievs juta, ka vīrietis jūtas vientuļš. Tādēļ Dievs teica: „Nav labi, ka tu esi viens. Es tev radīšu dzīves biedru”. Dievs neradīja sievieti no vīrieša galvas, lai tā nevaldītu pār viņu, un neradīja arī no vīrieša pēdas, lai vīrs pār sievu nevaldītu, bet gan radīja no vīrieša ribas, lai viņa sieviete būtu viņam vienmēr blakus, lai tie būtu viens vesels, lai tie dāvātu viens otram mīlestību, uzticību, līdzjūtību, priekus un bēdas, pavadītu ik dienu kopīgi, visā mūža garumā.

Vīrs atgriežas no ilgstoša komandējuma. Novelk mēteli, ieslēdz televizoru un iekārtojas uz dīvāna. Sieva saka :

- Mīļais, vismaz noskūpsti mani!

- Dārgā, vai tiešām pēc desmit laulībā pavadītiem gadiem vēl vajadzīgas tādas orģijas?

Pacelsim glāzes par to, lai laulības orģijas nebūtu atkarīgas no kopdzīves ilguma!

Pirms kāzām runā vīrietis, klausās sieviete. Pēc kāzām runā sieviete, klausās vīrietis. Pāris gadi pēc kāzām runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi. Pacelsim glāzes par to, lai pēc daudziem gadiem kaimiņi brīnās par klusumu šajās mājās!

Dzīve ir pretrunu pilna. Kad noziedznieku ieslēdz važās, viņš alkst tās saraut. Bet ar mums kopā ir divi brīnišķīgi cilvēki, kuri brīvprātīgi savažojuši viens otru zelta važām. Pacelsim glāzes par to, lai šīs važas būtu mūžīgas un nestu viņiem tikai laimi!

Saule spēj izģērbt sievieti līdz peldkostīmam. Nu tad iedzersim par vīriešiem, kas stiprāki par sauli!

Jo kleitai lielāks šķēlums, jo vieglāk sievietei no vīrieša aizbēgt, bet līdz ar to vīrietim ir lielāka vēlme skriet pakaļ. Un jo dziļāks ir dekoltē, jo vieglāk sievietei elpot, un jo grūtāk ir elpot vīrietim. Pacelsim glāzes par skaistām sievietēm, kas liek vīriešiem zaudēt prātu!

Ja kādu dienu sieva no darba pārnāk vēlu vakarā, nedusmojies, bet nākamā dienā izdari tāpat un būsiet norēķinājušies.

Tosts par to, kā skudriņa gāja pāri sliedēm un brauca vilciens un viņai norāva dibenu, tad viņa gāja pakaļ dibenam un viņai norāva galvu un tad tosts ir par to, lai ģimenē saticība valda un dibena dēļ neviens nezaudētu galvu.

Šodien jūsu kopējā baltā diena. Saglabājiet šīs dienas silto mirdzumu savās sirdīs, vēliet viens otram laimi. Nāks ikdiena, lielās un mazās rūpes, kad būs jāprot saudzīgi glabāt mīlestību. Katra nākamā diena nesīs kaut ko jaunu. Atcerieties, jums līdzās ir stipri balsti – jūsu vecāki, kuru padomi un dzīves gudrība vienmēr līdzās, tikai nekad nepazaudējiet ceļu uz viņu sirdīm. Dzīvojiet tā, lai nestu laimi saviem vecākiem un lai reiz iedegtais ģimenes pavards nekad neizdzistu, lai silti būtu jūsu mīlestības turpinātājiem – jūsu bērniem!

Mīlestībai ir tūkstoš paveidu un katram no tiem ir sava gaisma, savas skumjas, savas laimes izjūta un sava smarža. Tāpēc mīlestība jāmācās visu mūžu, jo tā ir pasaules brīnums.

Tāda laime-jaunie ļaudis!

Dievs jums uzdevumu spraudis-

Mīlēt,cienīt,godā turēt,

Otram sevi uzupurēt.

Salds bij auglis-pasen plūkts,

Pamēģiniet,vai nav rūgts!

Rūgts!Rūgts…

Kafejnīcā ienāk pārītis un apsēžas pie galdiņa. Pienāk oficiants. Mīlētāji skatās viens uz otru un oficiantam nepievērš nekādu uzmanību.

Viņš: – Tu šodien izskaties tik kārdinoša, ka es tevi labprāt apēstu!

Viņa: – Bet es – tevi!

Oficiants delikāti ieklepojas: – Atvainojiet, bet ko jūs dzersiet?

Pacelsim glāzes par to, lai mums vienmēr kārotos ko apēst! Dzēriens nekur nepaliks!

Kaut arī sakāmvārds mums māca: „Dzīve ir kā loterija, un precības ir kā zāles – nekad tu nezini, vai tās līdzēs, izvēle ir izdarīta. Bet raugoties uz jaunlaulāto laimīgajām sejām, varam spriest, ka šī izvēle bijusi pareiza. Tāpēc priecāsimies kopā ar mūsu jaunlaulātajiem un apsveiksim viņus ar stāšanos likumīgā laulībā. Novēlēsim viņiem bezrūpīgu un varbūt ne tik bezrūpīgu, bet laimīgu kuģošanu ikdienas viļņos. Lai viņu ģimenē valda mīlestība, cieņa un savstarpēja uzticība!

Aizdedzināsim sveces par mīlestību, kas palīdzēs visās baltajās dienās un nebaltajās dienās.

Par to lai šodien sāktais dzīves ceļš būtu vienmēr skaists un balts.

Nav labi cilvēkam būt vienam – šo domu šķetinot, jūs esat prātā ņēmušies un rokās devušies, lai dzīves gaitās ietu, lai kopā veiktu darbus cēlus un ātrāk gādātu sev meitiņas un dēlus.

Mēdz teikt: nav jābrīnās, ja šķiras, bet ir jābrīnās, ja mūžam nešķiras. Vēlu jums dzīvot tā, lai ļaudis brīnītos!

Sarunājas divi draugi:

- Vakar, pārnācis mājās, pārsteidzu sievu gultā ar angli.

- Ko tu šim neko?

- Ko gan varēju teikt, ja ne vārda nezinu angliski?

Pacelsim glāzes par svešvalodu zināšanām!

Lai sievietēm būtu četri zvēri: lapsa ap kaklu, tīģeris gultā, jaguārs garāžā un ēzelis, kas par to visu maksā!

Ne jau to mīl, kas skaists, bet tas ir skaists, kas mīl. Cilvēkam jāmīl katru dienu, katru stundu, katru mirkli. Tikai tad sirds runā ar sirdi un vārdiem ”Es tevi mīlu” ir patiesā jēga.

Es aicinu pacelt glāzes, lai jaunlaulātajiem dzīvē viss būtu melns! Lai jaunais vīrs staigā melnā uzvalkā un ar melnu diplomātu, lai smēķē melno WINSTON, lai jaunā sieviņa brauc melnā MERCEDES, lai abi atpūšas pie Melnās jūras, ēd melnos ikrus un dzer melnu kafiju ar melno balzamu!

Vai tu,mīļā,gribi laimi,

Vai to laimes kalēju?

Atbildi,tad teikšu tostu,

Es jau šņabi salēju!

Vīrs saka sievai:

- Cik tu man esi laba – gan skaista, gan gudra, gan saimnieciska. Būtu tu citam sieva – būtu zelta vērtē! Tad iedzersim par mūsu vērtīgajām sievām!

Jaunais vīrs sievai saka:

-    Dārgā, es tiko salīszināju savus kāzu ceļojuma izdevumus ar tava pūra vērtību!

-    Nu un?

-    Izskatās, ka pilnīgi noteikti esmu tevi apprecējis mīlestības dēļ.

Iztukšosim glāzes par mūsu jaunlaulāto mīlestību!

Lai nezūd laime kā malduguns liesma,

Lai neizplēn gredzenu burvīgā ziba,

Mācieties, mācieties, augstāko dziesmu

Vārdā ko sauc par mīlestību

Tāda laime - jaunie ļaudis!

Dievs jums uzdevumu spraudis-

Mīlēt,cienīt,godā turēt,

Otram sevi uzupurēt.

Salds bij auglis-pasen plūkts,

Pamēģiniet,vai nav rūgts!

Rūgts!Rūgts…

Viesībās sākās diskusija par to, kas ir mīlestība.

- Laikam jau slimība,- teica kāda sieviete.

- Nē,- iebilda ārsts – Tā nav viss slimība, jo tai piemīt daudz enerģijas. Mīlestība drīzāk ir darbs.

- Kāds tur darbs! – iesaucās arhitekts – Mīlestība drīzāk ir māksla.

- Nē! – nepiekrita mākslas zinātnieks. – Mākslai ir nepieciešams skatītājs, bet mīlestībai tāda nav. Mīlestība drīzāk ir process.

- Nu, – iebilda ķīmiķis – kas tas par procesu bez sākuma un gala! Mīlestība drīzāk ir zinātne.

Piecēlās cienījams profesors:

- Kas tā par zinātni, ja tā pa spēkam katram studentam, bet man, ne!

Pacelsim glāzes par mūžīgiem studentiem un mūžīgu mīlestību!

Kādā svinīgā pieņemšanā redzēju nelielu ainu. Sieviete pārmet vīram:

-    Dārgais, vai nebūtu laiks apstāties? Jau kuro reizi tu bārā paņem pa mēriņam.

Vīrs atsaka:

-    Neraizējies, dārgumiņ! Es bārmenim saku, ka šī porcija domātu tev.

Šajā sakarā vēlos jaunajiem novēlēt, lai viņi biežāk rūpētos viens par otru. Līgavaini, ielej līgavai pilnu glāzi!

Reiz es kļuvu par liecinieku divu sieviešu sarunai par laulībām.

„Ak, laulības ir kā mirāža,” saka viena,” ar pilīm, kamieļiem, oāzi. Vispirms pazūd pilis, tad – oāzes un beigās tu paliec vienu kamieli…” Es šai sievietei nepiekrītu. Jā, ir kamielis. Taču laulība nav mirāža, bet paradīzes dārzs, kas mums palīdz izdzīvot grūtā brīdī. Un kamielis ir tuksneša kuģis un ļoti būtiski, lai uz tā komandtiltiņa pie stūres atrastos gudrs stūrmanis. Jūs lieliski zināt, kas šo lomu izpilda. Pacelsim glāzes un tukšosim par lielisku navigāciju šajā sadzīves vētrainajā jūrā! Rūgts!

Kādam gudrajam bija meita. Pie viņas atnāca divi precinieki: bagātais un nabagais. Gudrais savu meitu izdeva pie nabaga.

- Kāpēc tu tā darīji? – kaimiņi jautāja.

- Bagātais ir muļķis, viņš drīz vien zaudēs visu bagātību. Nabags ir gudrs, agri vai vēlu viņš iegūs mantu un naudu.

Ja gudrais būtu mūsu pulkā, viņš paceltu glāzi par to, lai mēs prastu saskatīt ko vairāk par biezu naudas maku!

Dzīve ir pretrunu pilna. Kad noziedznieku ieslēdz važās, viņš alkst tās saraut. Bet ar mums kopā ir divi brīnišķīgi cilvēki, kuri brīvprātīgi savažojuši viens otru zelta važām.

Pacelsim glāzes par to, lai šīs važas būtu mūžīgas un nestu viņiem tikai laimi!

Sēdiet, radi, sēdiet, viesi,

Pie bagāta kāzu galda!

Lai netrūka maize, sāls,

Jauniem mūžu dzīvojot!

Nu radi, draugi glāzes celsim

Par viņu abu laimi dzersim

Lai viss visapkārt priekā virmo

Līdz dibenam dzer glāzi pirmo

Mēdz sacīt: „Laulības ir pārdzimšana”. Tā tas ir. Būtībā sākas jauna dzīve, jauna kvalitāte. Tās mērķis ir izredzēto padarīt labāku, laimīgāku. Visu dalot uz pusēm, kopā soļot pa dzīves ceļu. Vēlos pacelt glāzi par godu jaunlaulātajiem un to tukšot par jauno „pārdzimšanu”! Rūgts!

Šodien jūsu kopējā baltā diena. Saglabājiet šīs dienas silto mirdzumu savās sirdīs, vēliet viens otram laimi. Nāks ikdiena, lielās un mazās rūpes, kad būs jāprot saudzīgi glabāt mīlestību. Katra nākamā diena nesīs kaut ko jaunu.

Reiz makšķerējot dzirdēju divu makšķernieku sarunu, kuri dažus metrus tālāk drūmi sēdēja. Viens saka:

-    Slikti.

Aptuveni pēc pusstundas otrs vaicā:

-    Kas slikti?

Vēl pēc pusstundas pirmais atbild:

-    Slikti, ka tu guli ar manu sievu.

Vēl pēc pusstundas otrs izdveš:

-    Kaut kā jūs nesaprotu. Viņa ir sajūsmā, bet tev tas nepatīk.

Pacelsim glāzes, lai jūsu ģimenē allaž valdītu pilnīga saskaņa un savstarpēja saprašanās!

Kādam gudrajam bija meita. Pie viņas atnāca divi precinieki: bagātais un nabagais. Gudrais savu meitu izdeva pie nabaga.

- Kāpēc tu tā darīji? – kaimiņi jautāja.

- Bagātais ir muļķis, viņš drīz vien zaudēs visu bagātību. Nabagais ir gudrs, agri vai vēlu viņš iegūs mantu un naudu.

Ja gudrais būtu mūsu pulkā, viņš paceltu glāzi par to, lai mēs prastu saskatīt ko vairāk par biezu naudas maku!

Sievietes ir puķes, vīrieši – ūdens, kas neļauj puķēm nīkuļot un nokalst. Iedzersim par to, lai puķēm biežāk mainītu ūdeni!

Pirms kāzām runā vīrietis, klausās sieviete. Pēc kāzām runā sieviete, klausās vīrietis. Pāris gadi pēc kāzām runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi. Pacelsim glāzes par to, lai pēc daudziem gadiem kaimiņi brīnās par klusumu šajās mājās!

Dārgie viesi, reiz es izlasīju sludinājumu: „Jauns pāris vēlas īrēt vienistabas dzīvokli, sliktākajā gadījumā – bēniņus vai šķūnīti. Teltis lūdzam nepiedāvāt!” Pacelsim glāzes par mūsu jaunlaulātajiem un novēlēsim, lai viņus nekad nemocītu dzīvesvietas problēmas. Lai viņu mājās atrastos vieta mīlošām sirdīm, un valdītu prieks un laime!

Ejot uz darbu, noskūpsti sievu, kamēr neviens cits to nav izdarījis.

Dažādas ir mīlestības. Jums, jaunie, mīlestība nākusi no pirmajiem biklajiem skatiem. Taču citāda ir jūsu vecāku mīlestība, tā augusi līdz ar jums – jūsu piedzimšanu, pirmo kliedzienu, no nebēdnīgajām skolas gaitām, līdz pat šim svarīgajam ģimenes dibināšanas brīdim. Gribu Jums novēlēt, lai Jūs ceļā vienmēr līdzi ņemtu vecāku gudrību, mīlestību un dzīvotprasmi.

Savā laikā kāds pilnvarotais iecirkņa policists, sastādot protokolu, rakstīja: „Par dzeršanu, kaušanos un saplēsto logu.” Vainīgais iebilda, ka nekādu logu nav sitis. Bet policists atbildēja, ka protokols ir sastādīts pēc vienotas formas un no tā nevar izmest ne vārda. Kāzas arī ir šī īpašā forma, un tajās ir viens vārds, kuru nevar neizteikt. Un šis vārds ir „rūgts”!

Lai jūsu dzīve skaista kā Vidzeme, bagāta kā Kurzeme Līdzena kā Zemgale un bērniem svētīta kā Latgale.

Cilvēka dzīvē ir daudz laimīgu un neaizmirstamu dienu. Viena no tādām dienām ir sevišķi svarīga – tā ir diena, kad cilvēks dibina savu ģimeni. Pavisam nesen mēs bijām liecinieki šim svarīgajam brīdim Agra un Anitas dzīvē, tādēļ sapildīsim glāzes un iedzersim par saticību, labklājību un mīlestību, kas cilvēkiem liek meklēt vienam otru un kas liek veidot jaunas, stipras un skaistas ģimenes.

Kādam Austrumu Gudrajam reiz vaicāja: – Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu? Un viņš atbildēja: – Vīram nav jāklausās, ko runā sieva un sievai nav jāskatās, ko dara vīrs! Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!

Dedziet savu mīlestības sveci un lūdziet svētību savai laimei, savai dzīvei, savam svētajam ģimenes pavardam no Dieva, saviem vecākiem un viens no otra… (šajā brīdī abi iededz sveci)…un piedod man trūkumus manus, kā arī es piedodu tavējos, lai nāk tava mīlestība, lai paliek pie manis tā, neieved mani pašpieticībā, bet atpestī no grūtsirdības, jo tev pieder mana sirds, mana dzīve, mana laime, mūžīgi mūžos,- mīlestība mana!”

Vīrs atgriežas no ilgstoša komandējuma. Novelk mēteli, ieslēdz televizoru un iekārtojas uz dīvāna. Sieva saka :

- Mīļais, vismaz noskūpsti mani!

- Dārgā, vai tiešām pēc desmit laulībā pavadītiem gadiem vēl vajadzīgas tādas orģijas?

Pacelsim glāzes par to, lai laulības orģijas nebūtu atkarīgas no kopdzīves ilguma!

Lai sagaidītu sudrabkāzas, sievai ir vajadzīgs zelta raksturs, bet vīram – dzelzs izturība.

Pacelsim glāzes par šo brīnišķīgo sakausējumu!

Viesībās sākās diskusija par to, kas ir mīlestība.

- Laikam jau slimība,- teica kāda sieviete.

- Nē,- iebilda ārsts – Tā nav viss slimība, jo tai piemīt daudz enerģijas. Mīlestība drīzāk ir darbs.

- Kāds tur darbs! – iesaucās arhitekts – Mīlestība drīzāk ir māksla.

- Nē! – nepiekrita mākslas zinātnieks. – Mākslai ir nepieciešams skatītājs, bet mīlestībai tāda nav. Mīlestība drīzāk ir process.

- Nu, – iebilda ķīmiķis – kas tas par procesu bez sākuma un gala! Mīlestība drīzāk ir zinātne.

Piecēlās cienījams profesors:

- Kas tā par zinātni, ja tā pa spēkam katram studentam, bet man, ne!

Pacelsim glāzes par mūžīgiem studentiem un mūžīgu mīlestību!

Tosts par to, kā skudriņa gāja pāri sliedēm un brauca vilciens un viņai norāva dibenu, tad viņa gāja pakaļ dibenam un viņai norāva galvu un tad tosts ir par to, lai ģimenē saticība valda un dibena dēļ neviens nezaudētu galvu.

Zinu, ka ir viens pāris, kurš nodzīvojis laulībā 70 gadus! Visus šos gadus laulātie bijuši maigi un rūpīgi, saudzīgi un mīļi viens pret otru. Kad viņiem prasīja, kāds ir tik ilgas kopdzīves noslēpums? Viņi atbildējuši:

- Viss noslēpums ir tur, ka visus šos 70 gadus mums bija viena gulta guļamistabā.

Iedzeram par to, lai mūsu jaunais pāris visu dzīvi gulētu vienā gultā.

Es atdošu tev visu, kas man ir,

Es atdošu pat to, kas nav man bijis

Gan tālumu, ko divas zvaigznes šķir,

Gan tuvumu, kas sāp, vēl nesadzijis.

To rudens lietu, kas vēl tikai līs,

Kas veldzi dos, bet sāpes nepiepildīs,

To negaisu, kas mieru projām dzīs,

Tās rītausmas, kas arī naktīs sildīs.

Tos vakarus, kas gadiem pāri kvēl,

Kad nogurst prāts, jau smagu domu dragāts,

Es atdošu –

Man it nekā nav žēl.

Tu zini pati-

Šodien esmu bagāts.

Man gribētos no visas sirds novēlēt jaunajam pārim, lai viņu dzīve būtu tikpat krāšņa un priecīga, kā šīs kāzas! Kāzas jau tāpēc ir skaistas, ka tieši svinību vaininieki dāvina apkārtējiem prieku. Šo principu novēlu Jums nepazaudēt dzīves laikā. Mīliet un Jūs tiksiet mīlēti, dāviniet un Jums tiks dāvināts. Lai dzīvo līgava un līgavainis! Rūgts!

Visi, ieskaitot juristus, labi zina, ka likumi visiem vieni, tikai labojumi mēdz būt dazādi. Tāpēc vēlos ieviest papildinājumus likumā „Par kopīgo iedzeršanu”. Tas skan šādi: „Visu, kas saliets glāzēs, izdzeriet līdz galam. „Īpaši par mūsu brīnišķīgās līgavas un līgavaiņa laimi. Tad iedzersim par viņiem! Rūgts!

Persiešu paruna skan: kas meklē draugu bez trūkumiem, paliks bez drauga. Par jums, draugi! Par jums – tādiem, kādi esat!

Mani mīļie zvirbulēni! Apsveicu jūs ar šo svarīgo notikumu jūsu dzīvē. Tagad jūs esat jaunlaulātie. Visi jūsu sapņi līdz šim brīdim piepildījušies, bet radīsies jauni. Lai piepildās arī tie! Gribu jums izteikt novēlējumu – dāvājiet mums ar vectētiņu mazbērnus. Mums pietiks spēka viņus paauklēt! Par jums, mīļie!

Novēlu līgavainim sargāt un cienīt savu sievu. Toties līgavai gribu atgādināt – ģimenes „pasaule” balstās uz sieviņas trauslajiem pleciem. Tad nu rūpējieties viens par otru, ļaujiet vaļu mīlestībai un jūsu nams allaz būs prieka pilns. Iedzersim par jaunajiem! Rūgts!

Sarunājas divi paziņas.

- Kā tu pavadi savu medusmēnesi?

- Kas tas tāds?

- Saproti, ģimenes dzīve ir kā liela muca ar darvu, kurai virspusē Dievs uzlējis plānu kārtiņu medus. Tā tad arī saucas ‘’medusmēnesis”.

- Dieviņ, tētīt! Tad jau es laikam būšu to mucu attaisījis no apakšgala!

Novēlēsim jaunlaulātajiem savu dzīves mucu attaisīt no pareizā gala un lai tajā iekšā būtu tikai medus! Pavisam noteikti iesaku izdzert glāzes sausas! Jaunajiem – rūgts!

Gribētu atgādināt līgavai sengrieķu matemātiķa un filosofa Pitagora vārdus: „Saprātīgā laulene! Ja vēlies, lai tavs vīrs brīvo laiku pavītu kopā ar tevi, parūpējies, lai viņš nevienā citā vietā nerastu tik daudz prieka, apmierinājuma un maiguma kā mājās!”

Iedzersim par mūsu jaunlaulātajiem! Priekā!

Piedzēries lidotājs vakarā atgriežas mājās un zvana pie durvīm. Sieva prasa:

- Kas tur ir?

- 14. lūdz atļauju nosēsties.

- Nelaidīšu.

- Tad veikšu otro riņķi – saka vīrs un rūkdams iet apkārt kvartālam. Zvana atkal pie durvīm.

- Kas tur – jautā sieva

- 14. lūdz atļauju nosēsties.

- Piedzēries esi, nelaidīšu.

- Sapratu, mainu kursu uz rezerves aerodromu, saka vīrs un dodas pie kaimiņienes. No rīta atkal zvana pie savām durvīm.

- Kas tur ir?

- 14. lūdz atļauju nosēsties.

- Nāksies veikt otro riņķi, jo 13. nav vēl pacēlies.

Pacelsim glāzes par sieviešu atjautību un vīriešu labsirdību – un par to, lai katram būtu ne viens vien aerodroms!

Lai gan mūsu valstī ir daudz sieviešu, nav teikts, ka cita būs labāk par tavu sievu.

Sargā savu sievasmāti kā rozi – vēsā pagrabā un līdz kaklam ūdenī. Iedzersim par labām sievasmātēm!

Draugi! Es gribu iedzert par skūpstu! To taču izdomāja vīrietis, jo nevarēja atrast nekādu citu veidu, kā sievietei aiztaisīt muti! Rūgts!

Dzīve ir steigas un nevaļas pilna, bet atrodiet laiku pateikt viens otram labu vārdu, veltīt mīļu smaidu, un tad jūsu vecāki, radi, draugi gūs prieku no jūsu laimes.

Lai dzidra kā jūra un skaidra kā zvaigžņu mirdzums ir jūsu mīlestība, lai tā ir kā neizsīkstošs avots, no kura vienmēr var smelt veldzi un lai šodien sāktās kopīgās dzīves pavediens ir stiprs un nesaraujams.

Sieva ar vīru nonāca gūstā pie iezemiešiem. Tie gūstekņus piesēja pie staba un uzsāka riņķa danci. Vīrs sievai saka: Mīļā, izskatās, ka mēs esam tikuši rokās cilvēkēdājiem. Laikam viņi mūs domā apēst! Dārgais, tu visu laiku domā tikai par ēdienu! Tad, lai nevienam nerastos iespaids, ka mēs domājam tikai par ēdienu, lūdzu, tūliņ pacelsim glāzes!

Īsta mīlestība pastāv tad, kad vīrietis ar sievieti skatās vienā virzienā, nevis visu laiku tīksminās viens par otru. Tā vēsta tautas gudrība.

Cienījamie jaunlaulātie, es vēlos iedzert par to, lai jūs saistītu ne tikai mīlestība, bet arī kopīgs, cēls mērķis. Lai jūsu skatieni allaž tiktu vērsti vienā virzienā!

Pasteigšos izklāstīt kādu interesantu matemātisku atklājumu mīlas lietās. Mīlestībā ir savdabīga proporcija: precēties nozīmē uz pusi samazināt savas tiesības un dubultot pienākumus.

Novēlēsim līgavai un līgavainim vienmēr atcerēties šo vienkāršo, taču svarīgo matemātisko formulu!

Draugi, īsta mīlestība no divu cilvēku egoisma (tā labākajā nozīmē) pāraug par triju ģimenes locekļu egoismu. Tie divi pirmie savējo ziedo trešā labā. Ģimene sākas ar bērniem.

Pacelsim glāzes par drīzu ģimenes pieaugumu!

Par laimi un jaunlaulāto labklājību! Lai viņi dzīvo kā cimds ar roku! Lai visa viņu dzīve būtu bezgalīgs medusmēnesis! Rūgts!

Dārgā līgava un līgavaini! No visas sirds apsveicam jūs ar stāšanos likumīgā laulībā. Šodien dzīve jums dāvina daļiņu no saules – ģimenes pavardu. Saule ir dzīvības avots uz zemes, bet ģimenes pavards ir enerģijas avots dzīvē. Sargājiet šo debesu dāvanu visu mūžu. Lai ar kādi ziemeļvēji trakotu, ģimenes pavarda liesmai jāplīvo un jāsilda jūsu savienība

Es paceļu savu glāzi par neizsīkstošu gaismas un siltuma avotu jūsu ģimenē! Rūgts!

Dārgie jaunlaulātie! Man būs vienkāršs un īss tosts. Es novēlu, lai Jūsu dzīvi vienmēr pavada četri sargeņģeļi – Ticība, Cerība, Mīlestība un Gudrība.

Kādā mājā, kurā svinēja divu māsu kāzas, parādījās veca vecenīte ar lūgumu viņu pabarot. Vecākā no māsām sadusmojās un gribēja vecenīti aizdzīt, bet jaunākā to nepieļāva un aicināja viņu sēsties sev blakus. Izrādījās, ka vecenīte ir burve. Jaunākajai meitai kā pateicību dāvāja rozā brilles, bet vecākajai pelēkās brilles. Kopš tās reizes vecākā māsa visu pasauli redzēja drūmāku. Bet jaunākā māsa par visu bija pacietīga un mīlēja pasauli tādu, kāda tā ir. Novēlēsim mūsu līgavai vēl ilgi pasauli redzēt ar rozā brillēm. Rūgts!

Viesībās sākās diskusija par to, kas ir mīlestība.

- Laikam jau slimība,- teica kāda sieviete.

- Nē,- iebilda ārsts – Tā nav viss slimība, jo tai piemīt daudz enerģijas. Mīlestība drīzāk ir darbs.

- Kāds tur darbs! – iesaucās arhitekts – Mīlestība drīzāk ir māksla.

- Nē! – nepiekrita mākslas zinātnieks. – Mākslai ir nepieciešams skatītājs, bet mīlestībai tāda nav. Mīlestība drīzāk ir process.

- Nu, – iebilda ķīmiķis – kas tas par procesu bez sākuma un gala! Mīlestība drīzāk ir zinātne.

Piecēlās cienījams profesors:

- Kas tā par zinātni, ja tā pa spēkam katram studentam, bet man, ne!

Pacelsim glāzes par mūžīgiem studentiem un mūžīgu mīlestību!

Vīrietis jautā Dievam:

- Dievs, kāpēc tu radīji sievieti tik skaistu un tik dumju?

- Skaistu tāpēc, lai viņu varētu mīlēt jūs, vīrieši, bet dumju tādēļ, lai viņa varētu mīlēt jūs – vīriešus. Ja sieviete ir skaista un gudra, tad grūti tādu iemīlēt. Gudras un skaistas sievietes var iemīlēt tikai izredzētie. Mūsu līgavainis ir izredzētais. Par viņu un viņa izredzēto!

Laulības ir līdzīgas kaut kādai mikstūrai. Tā jāizdzer, aizverot acis un daudz nedomājot. Tā ir kā loterija. Spriežot pēc jaunlaulāto starojošajām sejām, izvēle bijusi veiksmīga. Tādēļ priecāsimies kopā ar līgavu un līgavaini. Novēlēsim viņam ilgu un veiksmīgu „reisu” pa dzīves okeānu lielā mīlestības un savstarpējas cieņas kuģī, kura buras būtu uzticība.

Laulību gredzens ir sens simbols ar daudzejādu nozīmi. Pirmkārt, tas ir uzticības simbols: tas uzskatāmi pierāda apkārtējiem savstarpēju piederību. Otrkārt, gredzens ir apaļš – tam nav ne sākuma, ne beigu. Tas simbolizē mūžību. Un visbeidzot – laulību gredzens ir no zelta, bet zelts ir tīrs un skaists metāls, kuram nepielīp dubļi. Tādā veidā laulību gredzens simbolizē mīlestību un uzticību, tīrību un mūžību. Dārgie jaunlaulātie, lai jūsu savienība būtu stipra, tīra un laimīga! Savus novēlējumus apstiprināsim ar glāzi šampanieša. Rūgts!

Iesākumā Dievs radīja tikai vīrieti. Dievs bija viņu nodrošinājis ar visu– ēdiens, dzēriens, pajumte. Bet vienalga vīrietis staigāja noskumis. Dievs juta, ka vīrietis jūtas vientuļš. Tādēļ Dievs teica: „Nav labi, ka tu esi viens. Es tev radīšu dzīves biedru”. Dievs neradīja sievieti no vīrieša galvas, lai tā nevaldītu pār viņu, un neradīja arī no vīrieša pēdas, lai vīrs pār sievu nevaldītu, bet gan radīja no vīrieša ribas, lai viņa sieviete būtu viņam vienmēr blakus, lai tie būtu viens vesels, lai tie dāvātu viens otram mīlestību, uzticību, līdzjūtību, priekus un bēdas, pavadītu ik dienu kopīgi, visā mūža garumā. Par to arī piepildīsim glāzes līdz malām. Rūgts!

Reiz biju brālēna kāzās. Jaunlaulātie kāzu naktī izlasīja pasaku par Sprīdīti, un pēc laika viņiem piedzima veselīgs puisēns. Dancoju sava bērnības drauga kāzās, jaunlaulātie savā kāzu naktī izlasīja pasaku par Īkstīti, un pēc laika viņiem piedzima jauka meitene. Atceros māsīcas kāzas: tur jaunlaulātie pirms aizmigšanas lasīja pasaku „Trīs tēva dēli”. Un ko jūs domājat? Tagad viņiem aug 3 puikas un meitiņa.

Ir divi ceļi, lai sieviete būtu laimīga laulībā – klasiskais un  mūsdienu. Klasiskais variants – dāma sabiedrībā, ķēkša virtuvē un kurtizāne gultā. Otrs ceļš uz laimi – dzīvot vienam otra dēļ, izprotot partnera problēmas.

Lai kādu ceļu mūsu brīnišķīgie jaunlaulātie izvēlētos, novēlu siltumu, mājīgumu un mūžīgu mīlestību. Par to visi draudzīgi iedzersim!

Tie putni, kuri bieži maina ligzdas, nespēdami izvēlēties labāko, riskē palikt uz kaila zara. Vai nebūtu pareizāk novīt pašiem savu ligzdu?

Uz vadiem sēž divi putniņi. Uzpūš stiprs vējš, vadi saskaras, putniņi sabučojas. Pacelsim glāzes par vētrainu mīlestību!

Dārgais līgavaini un dārgā līgaviņa! Novēlu, lai jūsu kopīgā ligzdiņa būtu vienīgais patvērums, kur jums būtu labi un silti, kur jūs apņemtu mīlestība un saticība!

Pacelsim glāzes par to, lai jaunlaulātie šonakt lasītu pasaku „Sniegbaltīte un 7 rūķīši” !

Iesākumā Dievs radīja tikai vīrieti. Dievs bija viņu nodrošinājis ar visu – ēdiens, dzēriens, pajumte. Bet vienalga vīrietis staigāja noskumis. Dievs juta, ka vīrietis jūtas vientuļš. Tādēļ Dievs teica: „Nav labi, ka tu esi viens. Es tev radīšu dzīves biedru”. Dievs neradīja sievieti no vīrieša galvas, lai tā nevaldītu pār viņu, un neradīja arī no vīrieša pēdas, lai vīrs pār sievu nevaldītu, bet gan radīja no vīrieša ribas, lai viņa sieviete būtu viņam vienmēr blakus, lai tie būtu viens vesels, lai tie dāvātu viens otram mīlestību, uzticību, līdzjūtību, priekus un bēdas, pavadītu ik dienu kopīgi, visā mūža garumā.

Austrumu gudrais saka: – Kad no tava pagraba būs izdzerta pēdējā vīna lāse, tikai tad tu uzzināsi īsto draugu skaitu. Tad nu izdzersim visu, kas vēl palicis, un pēc tam saskaitīsim, cik mūsu ir palicis!

Uz redzēšanos! Skaidrā jūs vairāk mani šodien neredzēsiet!

Dārgie jaunlaulātie! Šajā mums visiem svinīgajā dienā atļaušos atcerēties romieša vēsturnieka Sallustija vārdus: „Es atstāju jums valstību, kura būs varena, ja jūs rīkosieties gudri, un vāja, ja būsiet nelgas. Saskaņā stiprinās arī maza valstība, bet nesaskaņā dižas sabrūk.” Pacelsim glāzes par saskaņu jūsu savienībā!

Kā zināms, laulība ir gara saruna, kuru pārtrauc strīdi. Iedzersim nu pilnas glāzes par īsiem un retiem pārtraukumiem! Priekā!

Dārgie jaunlaulātie! Tautā ir paruna: „Kur mīlestība – tur cieņa, kur bailes – tur spaidi.” Gribu novēlēt, lai jūsu ģimenē nevaldītu bailes, bet tikai miers, mīlestība un sapratne. Lai visas bēdas met līkumu jūsu namam! Lai bērnu smiekli piepilda to no rīta līdz vakaram! Par visu to noteikti vajadzētu iedzert pa mēriņam. Paļaujos uz viesu atbalstu un tukšosim glāzes līdz dibenam. Par mūsu līgavu un līgavaini!

Laimīgas kopdzīves būtiska sastāvdaļa ir kopīgas intereses. Abām mīlošām sirdīm jādala gan prieki, gan uzvaras un sakāves, gan ikdienas rūpes. Lai mūsu jaunlaulāto dzīvē viss būtu kopīgs! Iedzersim par mūsu jaunlaulāto interešu kopību! Man šķiet, ka pārējie visi mani atbalstīs. Rūgts!

Ādams griezās pie Dieva ar lūgumu radīt viņam draudzeni, kuru varētu ņemt par sievu. Dievs paņēma mazliet saules siltuma, mazliet mēness spīduma, mazliet stirnas grācijas, mazliet gulbja cēluma, mazliet rīta vēsmas, žagatas pļāpīgumu, lakstīgalas mēli, lietus gāzmas, pērkona grāvienus un zibens šautras. Visu to samaisīja un no šī maisījuma radās sieviete. Dievs iepūta viņā dvašu un pavēlēja Ādamam: Ņem un mokies! Cienījamie kungi, es jūs aicinu pacelt glāzes par šo debešķīgo maisījumu kas ir mums līdzās!

Dievs ir teicis: ”Mīlējieties un vairojieties!” Nav cēlāka skaistuma par ģimenes reliģiju. Laulība ir svēta. Laulība uzveic nāvi. Dievs māca, ka vīram un sievai jābūt godīgiem vienam pret otru, jāizvairās no strīdiem un jābalsta vienam otru nelaimēs un slimībās. Jūsu mājai ir jābūt siltuma un miera ostai! Lai Dievs jūs svētī!

Mīlestībai ir tūkstoš paveidu un katram no tiem ir sava gaisma, savas skumjas, savas laimes izjūta un sava smarža. Tāpēc mīlestība jāmācās visu mūžu, jo tā ir pasaules brīnums.

Svece ir īpašs reliģisks simbols. Pirmkārt, tas ir gaismas un siltuma avots. Otrkārt, tā ir liesma, kas tiecas uz augšu. Treškārt, sveces liesmā sadeg visas sliktās domas un jūtas.

Es dzeru par to, lai nenodziest jūsu dzīves svece, kas izstaro mīlestību un apgaismo jūs dzīves ceļu, un lai tās liesma sildītu un sadedzinātu visu negatīvo jūsu dzīvē. Par visu jauko!

Kādam valdniekam jautāja:

- Kā tev izdodas valstī saglabāt mieru un labklājību?

- Kad esmu nikns, mani ļaudis ir mierīgi; kad viņi dusmojas, es esmu mierīgs. Vārdu sakot – mēs esam līdzsvarā.

Ģimene ir maza valsts.

Pacelsim glāzes par to, lai jaunais pāris prastu saglabāt mieru un labklājību savā valstī!

Gudrajam jautāja:

- Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu?

- Vīram nav jāklausās, ko runā sieva, un sievai nav jāskatās ko dara vīrs.

Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!

Kā norit pirmais laulības gads? Viņš runā – viņa klausās. Otrajā – viņa runā, viņš klausās. Toties trešaja gadā abi runā, bet kaimiņi klausās. Novēlu brīnišķīgajiem jaunlaulātajiem dzīvot kā pirmajā un otrajā laulību gadā. Lai viņi sadzirdētu un cienītu viens otru. Kas attiecas uz kaimiņiem – ļaujiet viņiem nodarboties ar savām lietām. Pacelsim kausus par mūsu jaunlaulātajiem! Rūgts!

Ja sievietei ir desmit bērnu un puse no tiem ir līdzīgi tēvam, tad tēvam piešķir medaļu “Par līdzdalību”. Ja sievietei ir desmit bērnu, kuri nav līdzīgi tēvam, tad tēvam piešķir medaļu “Par neitralitāti”. Ja sievietei ir desmit bērnu, kuri ir līdzīgi tēvam, tad tēvam piešķir medaļu “Par izcilu darbu”. Pacelsim glāzes un vēlēsim līgavainim izcilu darbu!

Stāsta, ka dvēsele dvēseli pazīst, un sirds nosūta vēstis. Mūsu acu priekšā šobrīd notiek brīnums. Jā! Divas mīlošas sirdis savienojas vienā. Kas var būt skaistāks par mīlestības brīnumaino spēku, kurš liek nodrebēt sirdīm, kad saskaras lūpas?! Tad pacelsim glāzes, lai mūsu jaunlaulāto laime nebeigtos!

Kādam gudrajam bija meita. Pie viņas atnāca divi precinieki: bagātais un nabagais. Gudrais savu meitu izdeva pie nabaga.

- Kāpēc tu tā darīji? – kaimiņi jautāja.

- Bagātais ir muļķis, viņš drīz vien zaudēs visu bagātību. Nabags ir gudrs, agri vai vēlu viņš iegūs mantu un naudu.

Ja gudrais būtu mūsu pulkā, viņš paceltu glāzi par to, lai mēs prastu saskatīt ko vairāk par biezu naudas maku!

Dārgie draugi! Es piedalos jūsu kāzās jau no paša sākuma un priecājos par jūsu laimīgajām sejām. Jūs izstarojat varavīksnes gaismu, kas apbūrusi visus apkārtējos. Es ceru, ka pēc pāris gadiem, sēdēdams pie šī brīnišķā galda, redzēšu jūs blakus, taču trīs eksemplāros! Saskandināsim par to glāzes! Rūgts!

Cilvēka dzīvē ir daudz laimīgu un neaizmirstamu dienu. Viena no tādām dienām ir sevišķi svarīga – tā ir diena, kad cilvēks dibina savu ģimeni. Pavisam nesen mēs bijām liecinieki šim svarīgajam brīdim Agra un Anitas dzīvē, tādēļ sapildīsim glāzes un iedzersim par saticību, labklājību un mīlestību, kas cilvēkiem liek meklēt vienam otru un kas liek veidot jaunas, stipras un skaistas ģimenes.

Vīrs satraukts stāsta sievai:

-    Kad mūsu kaimiņš nopirka jaunu televizoru – mēs arī. Iegādājās ārzemju auto – mēs arī. Uzcēla sev māju – mēs arī.

-    Pietiek, – viņu pārtrauc sieva. – es to visu zinu. Taču par ko tad nervozē?

-    Bet tagad viņam ir jauna sieva!

Dārgie viesi! Pacelsim vīna kausus par to, lai mūsu jaunlaulātie necenstos līdzināties citiem, bet radītu savu mājīgu pasauli.

Pastāstīšu visai pamācošu pasaciņu – zaķene šķiras no vīra. Tiesnes vaicā:

-    Kāds ir jūsu šķiršanās iemesls?

-    Paskaties uz manu vīru – viņš taču šķielē!

-    Vai tad agrāk to nepamanījāt?

-    Agrāk es domāju, ka viņš ar mani koķetē.

Novēlu jums, mīļie jaunlaulātie, nepievērst uzmanību sīkumiem! Rūgts!

Laulāto dzīves grāmatu varētu iedalīt divās daļās: medusmēnesis un visa atlikusī dzīve – proza. Nav īpaši jāskaidro, ka pirmā daļa jūtami plānaka par otro. Var piezīmēt, ka ir zināma līdzība ar sievietes augumu. Mūsu līgava ir trausla un slaida. Tāpēc otro grāmatas daļu vajadzētu sadalīt vairākās daļās, lai katra no tām būtu savdabīgs medusmēnesis. Lai mūsu pārim būtu ne tikai viens medusmēnesis, bet visi kopdzīves gadi kļūtu saldi un patīkami kā medus un vīns mūsu glāzēs! Rūgts!

Lai kāzu svinībās atskan sauciens „rūgts”! Lai nodreb nams! Visi kopā – „rūgts, rūgts!” Lai nodreb Visums! Jauki! Taču tagad iedzersim par jaunlaulāto mīlestību un laimi. Piepildīsim kausus un kājās stāvot, tukšosim tos sausus!

Esiet savu bērnu spēka avots! Lai jums saticība, veselība un kupls mazbērnu pulks!

Kā draudzene es nespēju apslāpēt saviļņojumu dvēselē. Esmu ne tikai bezgala priecīga par jums, bet vēlos sekot jūsu piemēram. Man tā iepatikās jūsu laulības, ka nekavēšos ne mirkli. Jau rīt, nē, šodien sākšu meklēt piemērotu kandidatūru. Novēlu jums nepazaudēt laimi, to laimes sajūtu, kāda jums ir pašreiz! Rūgts!

Kāds pazīstams senatnes filozofs teicis, ka noteikti vajag precēties. Ja paveiksies – būsiet laimīgs, ja ne – kļūsiet par filozofu. Lai ar filozofiju nodarbojas profesionāļi! Rūgts!

Tagad vairs nav jābrīnās par to, ka šķiras, bet gan jābrīnās par to, ka nešķiras! Tāpēc dzīvojiet tā, lai citi brīnās!

Kā Jānis izvēlējās sev sievu? Reiz Jānis kādā ballītē sastapa trīs jaukas meitenes. Jānim ļoti patika visas, un viņš nevarēja izvēlēties, ar kuru no meitenēm uzsākt nopietnākas attiecības. Jānis izdomāja uzdot viņām visām trim ļoti vienkāršu jautājumu, viņš piegāja pie pirmās meitenes un vaicāja: „Saki cik ir 2×2?” „Trīs” – atbildēja pirmā, „Viņa ir taupīga” – nodomāja Jānis. Otrā meitene uz šo jautājumu atbildēja – „Četri” – „Viņa ir gudra” nodomāja Jānis. Trešā atbildēja – „pieci”, – „Viņa ir dāsna” – nodomāja Jānis. Kuru no viņām izvēlējās Jānis par savu – Viņš izvēlējās pašu skaistāko! Mīļie kāzu viesi pacelsim glāzes par Jāņa skaisto sieviņu!

Kāds laulātais pāris mierā un saticībā nodzīvojis līdz briljanta kāzām (60 gadiem laulībā). Abiem pajautāja, kāds ir laimīgas dzīves noslēpums.

- Viss noslēpums ir vienvietīgā gulta, kurā guļam šos 60 gadus.

Pacelsim glāzes par jaunā pāra vienvietīgo laulības gultu!

Mežā auga slaids bērzs un tam blakus skaista papele. Tie iemīlēja un tiecās viens pēc otra, līdz savijās cieši kopā. Vai mūsu jaunlaulātie nav līdzīgi?

Dedziet savu mīlestības sveci un lūdziet svētību savai laimei, savai dzīvei, savam svētajam ģimenes pavardam no Dieva, saviem vecākiem un viens no otra… (šajā brīdī abi iededz sveci)…un piedod man trūkumus manus, kā arī es piedodu tavējos, lai nāk tava mīlestība, lai paliek pie manis tā, neieved mani pašpieticībā, bet atpestī no grūtsirdības, jo tev pieder mana sirds, mana dzīve, mana laime, mūžīgi mūžos,- mīlestība mana!” Iedzersim, lai viņi ciešāk turētos viens pie otra un viņu zariņi nekad neatraisītos!

Lai jūsu mīlestība nav ne ugunī sadedzināma, ne noslīcināma! Nešaubīgi tukšosim glāzes! Rūgts!

Dāmas, es jūs aicinu pacelt glāzes par īstiem vīriešiem! Bet ne par vecpuišiem, viņi nekad mūs neprecēs un mīlēs tikai sevi. Arī ne par šķirteņiem – viņi nemācēja mīlēt savas sievas un nemīlēs arī mūs. Pacelsim glāzes par precētiem vīriešiem – jo viņi prot mīlēt!

Satieku vecu paziņu, vacāju, kā sviežas. Viņš taču nesen apprecējās.

-    Briesmīgi, – viņš atbild.

-    Kā tā – tu nupat kā apprecējies?! – es satraukti brīnos.

-    Sieva grib šķirties, jo viņai šķiet, ka es nesaderu ar guļamistabas tapetēm.

Iedzersim par jūsu jaunās ģimenes harmoniju!

Mīlestība – šajā vārdā apvienots viss lielais un stiprais, spēks un dvēsele, maigums un dedzīgums. Es novēlu jums kopīgajā dzīves ceļā mīlestību un saticību.

Vecpuisis plātās paziņam:

-    Mana sieva būs skaista, gudra, uzticīga un saimnieciska.

-    Skan jauki. Taču kā tu tiksi galā ar visām četrām?

Cienījamie viesi! Iedomājieties šādu ainu! Pa ielu iet cilvēks. Piepeši viņš saklausa nezin no kurienes nākošu sīku sīku, satrauktu balstiņu:

-    Stāvi!

Cilvēks apstājas, un viņa acu priekšā uz ietves sašķīst no jumta nokritis ķieģelis. Viņš sāk staipīt kaklu uz visām pusēm, cenzdamies atrast balstiņas īpašnieku:

-    Kas mani izglāba?

-    Tas esmu es, – atskan balstiņa, – tavs sargeņģelis un atrodos tev kabatā.

Cilvēks parakājās pa kabatām un izvelk sērkociņu kastītes lieluma svētbildīti, nomet uz asfalta un sāk nikni mīdīt kājām:

-    Kur tu, draņķi, biji, kad es precējos?

Tad nu, mīļie jaunlaulātie, iedzersim par to, lai pat dusmu lēkmē mēs nekad nedarītu pāri savam sargeņģelim un nežēlotos par izdarīto pagātnē!

Vīrs sievai:

- Cik tu man esi laba – gan skaista, gan gudra, gan saimnieciska. Būtu tu citam sieva – būtu zelta vērtē!

Tad iedzersim par mūsu vērtīgajām sievām!

Kādam valdniekam jautāja:

- Kā tev izdodas valstī saglabāt mieru un labklājību?

- Kad esmu nikns, mani ļaudis ir mierīgi; kad viņi dusmojas, es esmu mierīgs. Vārdu sakot – mēs esam līdzsvarā.

Ģimene ir maza valsts.

Pacelsim glāzes par to, lai jaunais pāris prastu saglabāt mieru un labklājību savā valstī!

Mūsu līgavainim ir paveicies, viņa līgava ir gan skaista, gan gudra, gan uzticīga un saimnieciska. Esmu pārliecināts, ka jaunība viņam palīdzēs veikt šo nopietno uzdevumu. Par jaunlaulātajiem. Rūgts!

Es atdošu tev visu, kas man ir,

Es atdošu pat to, kas nav man bijis

– Gan tālumu, ko divas zvaigznes šķir,

Gan tuvumu, kas sāp, vēl nesadzijis.

To rudens lietu, kas vēl tikai līs,

Kas veldzi dos, bet sāpes nepiepildīs,

To negaisu, kas mieru projām dzīs,

Tās rītausmas, kas arī naktīs sildīs.

Tos vakarus, kas gadiem pāri kvēl,

Kad nogurst prāts, jau smagu domu dragāts,

Es atdošu –

Man it nekā nav žēl.

Tu zini pati-

 
pačalo šeit
Twitter

Kontakti


  • Tel: +371 26469420
  • Email: rakstietajstudio@gmail.com
  • Website: www.ajstudio.lv
Top.LV